galerija #1 - lietas.

 

Es noskatījos savus kursabiedrus un citus biedrus spēlējam. Koncertā, ar visu uztraukumu pirms uzstāšanās. Bija labi, bija slikti. Tas man lika aizdomāties, kā būs man? Jo līdz šim ar savu jauno bērnu esmu eksāmenos tikai veiksmīgi spēlējis, bet koncertā? Kā tad tur man klāsies? Vai pirksti man būs stipri stīvi un mikli sviedros, vai locītava būs sastingusi un ļaus lociņam vien izkrist no rokām? Tas ir manas dzīves rituma nākamais jautājums. Pirms tam bija citas problēmas - kurā skolā stāties, vai man stāties teorētiķos, vai pamest mežragu, kur un kā un viss šis.. Tas ir normāli. Problēmas, kuras jāatrisina. Jel, labi, ka tas ir cauri, un tagad arī īpaši iespringt nevajadzētu. Tikai jādara tas, kas jādara. To, ko no mums prasa, un ko mēs paši prasām no sevis. Pašsaprotami.

Un esmu noguris. No lietām. Paldies Dievam, ka devis man tikai ātru saprašanu par šīm - lietām. No banālajiem piektdienas vakariem, kad tik uzspēlēti cilvēki iet pavadīt savu niecīgo laiku klubos, kratot savus ķermeņus, lai piesaistītu kādu uzmanību, lai izmestu visu naudu vien uz pārdārdzinātiem kokteiļiem, kuru cena nestāv tik tuvu tam, kā patiesībā jābūt, no "draugu" stāstiem, kā viņi ir dzēruši un streipuļojuši, un gulējuši pāris stundas pirms eksāmeniem. Bravo! Malači! Jums ir par ko lepoties! Tā tik turpināt, pēc gadiem ieskatieties spogulī, un droši arī vien apvemiet to, jo visticamāk, būsiet dzēruši pirms tam! Skaistie cilvēki, kur jūs esat? Kur palikušas veselīgās un gaišās acis, nevis zili riņķi zem tām? Protams, es pašreiz runāju par vienu ļaužu slāni, taču šis slānis ir dominējošais, kā redzat dien dienā.

Un es pateicos Tev, Maira. Ak, jā. Neesmu vēl nevienam tik ļoti uzticējies, ka visam manam iekšējam noslēpumu kambarim tiek durvis, slēdzeņu nodrošinātas, atspridzinātas vaļā, kur šis, noslēpums, kļūst par būtības atziņām, vairākām. Patiesi, es jūtos labi, sēžot savā identitātes bārā, izcilas noskaņas apdullināts, malkojot kopā tēju slapjiem deguniem, jo jā, puņķaini mēs bijām, droši runājām vien par lietām, no kurām cilvēki ir izķēruši pārspīlēti negatīvo, konservatīvi āži, tādi. Spilveni malu malās, palodze zem dibena, skats uz miera ielu. Laika zudums. Es mīlu, mīlu, mīlu. Cilvēki, atzīstiet to biežāk, mūsdienās tā trūkst, patiesuma un apbrīna par lietām, vienkāršām, toties svarīgām.

Ir smagi panest šo.