Gadījums.

*

Miglas skarta iela.
Tumsa un klusums.
Atkal?
Nu, un?
Laternas apgaismo to, nekas īpašs.
Es neredzu peļķes, kurās negrasos savu pēdu mērcēt!
Man jau būtu vienalga, dabai, jebšu mašīnu riepu radītajām bedrēm es piedotu,
taču izvelku lukturi un neromantiski apgaismoju savas kājas.
Veros apkārt pārsteigts,
vienīgais, ko vēlos, ir tikt pie instrumenta, vai arī tikt pie Remarka,
ļauties viņa valodai, viņa pasaulei.
Ceru, pārejošs reālisms,
vai kārtējais posms.
Ej kāst!

Mans iekšējais filozofs ir miris. Nē, miris nē! Aizmidzis, aizgājis atpūsties, es saprotu. Ir pienācis laiks. Šīs astoņas dienas esmu domājis, lauzis savu komplicēto prātu bez žēlastības. Esmu iepazinis atkal bezdarbību, bezjēdzību, mājās pampšanu. Taču šīs smadzeņu kalšanas rezultātā tiku no tās vaļā. Jā! Protams, liels iemesls ir apzināšanās un domu pārāk apjomīgā kvantitāte, arī klāt mazs iemesls, ka es nesadzīvoju ar sociāliem tīkliem pārāk labi, arī ar to pašu sērfošanu, tā ir ķeršanās pēc kaut kā, bet beigās nedabū neko, jā, informācija, liela un maza, taču laiks aizrit paralēli darot citas alternatīvas. Ne jau pats internets būtu pie vainas, taču es nemāku to lietot, un nebēdāju. Es būšu tas īpatnis, kas smeļ tikai no reālās dzīves. Man patīk izstrādāt tādas antipātijas pret lietām, tas sakārto. Jā, šis ir blogs, taču nebūt neaizņem mani pārāk aizrautu. Ir lietas, ko ļauju lasīt un ir lietas, ko nekad! Rakstu es neatgriezeniski.

Laiks strādāt! Janvāris klāt, daudz vēl priekšā kas darāms. Banāli, kā vienmēr, taču dzīve. Un atkal apziņa – ir vienmēr tā, ka es pašlaik strādātu un dzīvotu varbūt nedaudz sūrāku dzīvi, ar domu, ka nākotnē būs zelta laiki, zelta ēra, zelta cilvēki. Tā nav tā noskaņa, kad tu domā vien par to laiku, kas būs pēc tam, nepavisam.  Nav tā, ka nedzīvotu tagadnē, nē! Taču nevar smelties pēc kaut kā pašreizējai situācijai nereāla. Cik var domāt par tiem sapņu inteliģences pārstāvjiem un tādējādi? Ir tā, kā tam ir jābūt. Tieši tā, ir sūri reizēm, taču jāzina, ka visi pūliņi reiz novedīs līdz kam skaistam. Turpiniet mīlēt, cilvēki. Jūs jau zināt – ja darīsiet, ko mīlēsiet, dzīve iekārtosies tieši tā, kā tas jums sapņos rādījās.  Nesmejieties, manus vārdus atcerēsieties, kad uzsaukšu pieczvaigžņu restorānā vakariņas.